Dzīvot – būt, tas ir dabisks cilvēka eksistences stāvoklis, mirt – tas nav aizbēgt, tas ir mirt par pasaules taisnību. Nebūt un nesamierināties ar netaisnību un negodīgumu, meliem un nodevību. V. Šekspīrs savam varonim liek mirt, tādejādi padarot viņu par traģisku apliecinājumu tam, ka pasaulei jāmainās. Hamletam jāpārvēršas, jānonāk citā eksistences līmenī, lai lasītājs saprastu šo miršanu kā iesākumu jaunu, vispārcilvēcisku vērtību dzimšanai, kas pārvērš un maina cilvēci, radot ticību patiesai un nesavtīgai dzīves un cilvēka mīlestībai.…
