Vieni uzskatīja, ka Francijā jāsaglabā monarhija, bet jāierobežo karaļa vara, savukārt citi prasīja pasludināt Franciju par republiku. Daži Satversmes deputāti bija nodibinājuši politisku klubu – ietekmīgāko politisko organizāciju valstī. Tad klubs sašķēlās – mazākums bija radikāli noskaņots un prasīja pasludināt republiku, mērenākie, kas bija vairākumā, prasīja konstitucionālas monarhijas izveidošanu.
Republikas piekritēji apvienojās Jakobīņu kustībā (nosaukums radies pēc jakobīņu mūku (tā Francijā sauca dominikāņu ordeņa locekļus) pulcēšanās vietas kādreizējā Svētā Jēkaba klosterī), un tās biedrus sāka saukt par jakobīņiem. Viņi ieguva atbalstu zemākajos slāņos, jo iestājās par visu pilsoņu vienlīdzību. No zemākajiem slāņiem nākušos radikālos revolucionārus sāka saukt par sankilotiem.
…
