Cilvēks gan darba, gan apkārtējā vidē var būt pakļauts dažādiem starojuma veidiem: jonizējošam un nejonizējošam. Dabā jonizējošo starojumu emitē kosmiskie stari, kā arī radioaktīvās vielas, kuras satur dažādi izrakteņi (urāna rūda, granīts u.tml.).
Ikdienā mēs visbiežāk sastopamies ar nejonizējošo starojumu: redzamo gaismu, infrasarkano starojumu (siltuma viļņi) un elektromagnētiskajiem laukiem (mikroviļņi, radara, radio un televīzijas viļņi). Pēc būtības visi šie starojumi ir elektromagnētiskie viļņi, kuru galvenie parametri ir viļņu garums un enerģija.
Elektromagnētisko viļņu diapazons, klasificējot to pēc viļņu garuma, uzskatāmi parādīts attēlā. Visīsākais viļņu garums un vislielākā enerģija piemīt jonizējošam starojumam, un tas ir visbīstamākais starojuma veids.
Radioaktivitāte ir vielas īpašība. Tā tiek novērtēta ar radioaktīvo atomu sabrukšanas ātrumu šajā vielā.
Radiācija (jonizējošais vai nejonizējošais starojums) ir tas, ko izstaro radioaktīva viela (jonizējošais starojums) vai citi elektromagnētisko viļņu starojuma veidi (siltuma jeb infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, elektromagnētiskie lauki u.c).…
