Mūsdienu pasaules sistēma ievērojami atšķiras no pasaules, kāda tā bija pirms vairākiem gadu desmitiem, simtiem, tūkstošiem. Ja vēl cilvēces pirmsākumos cilvēki iespējams dzīvoja pa vienam vai divatā, tad tomēr laika gaitā tie apvienojās, jo šī apvienība ievērojami atviegloja dažādus procesus, piemēram, barības savākšanu, kā arī nodrošināja lielāku drošību pret citiem “grupējumiem”, kas varētu vērsties pret viņiem ar fizisku spēku, lai iegūtu kaut ko, kas tiem ir. Mūsdienās tas ir analoģiski valstu apvienībām, kuru galvenais apvienošanās iemesls bieži vien ir bāzēts uz ekonomisko labumu gūšanu. Un tiklīdz notiek dažādu kultūru, ekonomikas, kā arī politikas aptveršana ar nosacīti vienotu pārvaldi, var sākt runāt par globalizāciju. Ja pieņemam, ka globalizācija ir mūsdienu realitāte, kurā ir iesaistītas lielākā daļa pasaules valstu, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, tad no tā izriet, ka globalizācija nevis tiek radīta vai ir kādā konkrētā attīstības posmā, bet gan globalizācija vienkārši eksistē. Globalizācijas sekas, lai tās būtu pozitīvas vai negatīvas, pārveido ne tikai kādas konkrētas valsts politisko, ekonomisko vai kultūras situāciju, bet arī globālā līmenī iespaido pasaules situāciju kopumā.
Parasti sabiedrībā globalizāciju pieņemts sasaistīt pārsvarā tikai ar ekonomiskajiem un kultūras procesiem, tomēr globalizācijai ir samērā liela un nozīmīga loma arī politikā, kas ir arī šī darba viens no apskates jautājumiem.…
