V. Vulfa darba Sava istaba izstrādē balstās uz diviem 1928. gadā nolasītiem referātiem par sievietēm un literatūru. Viņas darbā ir ļoti daudz faktu, bet es aplūkošu sievietes lomas sabiedrībā, ko apraksta V. Vulfa. Viņas darbā laika dimensija aptver vairākus gadsimtus, līdz pat 20. gadsimtam, tāpēc jāpiemin, ka sievietes lomas dažādos laika posmos atšķiras, arvien paplašinoties to spektram.
Laikā, kad Anglijā valda patriarhāts, sieviešu iespējas ir stingri ierobežotas, bet viņas pašas – pakļautas vīriešiem un atkarīgas no viņiem. Sieviešu lomas nosaka saistības ar vīrieti – māte, sieva, meita, māsa. Meitenei nav iespēju pašai veidot savu dzīvi un pieņemt lēmumus, jo nepaklausības gadījumā vīrietis var viņu sodīt pēc sava prāta, turklāt vīrieša pusē allaž nostājas sabiedrība: “15. gs. sievas sišana piederēja pie vispāratzītām vīra tiesībām, un to bez kauna piekopa gan augstās, gan zemās aprindās…Līdzīgi meitu, kura atteicās precēties ar vecāku izraudzīto vīru, varēja ieslēgt, sist un grūstīt pa istabu, un sabiedrība par to nebūt nejutās šokēta. 200 gadus vēlāk joprojām bija izņēmuma gadījums, ja augstākās šķiras vai vidusšķiras sievietes pašas izvēlējās sev vīru, savukārt vīrs, ticis izraudzīts, kļuva viņām par kungu un pavēlnieku.”…
