Patents un tā izmantošana inovāciju procesā
Inovatīvās darbības rezultāti parādās gan inovatīvo produktu veidā, kuriem ir konkrēta lietiska, respektīvi, materiāla forma, gan nemateriāla izgudrojumu veidā. Abos gadījumos inovatīvo jaunumu izgudrotāji iegūst autortiesības. Autortiesības aizsargā nemateriālo inovatīvo izgudrojumu autorību. Par autorību aizsargājošajiem dokumentiem kalpo patenti jeb autorapliecības. Patents ir izgudrotājam izsniegs dokuments, kas paliecina tā tiesības būt tam, kas drīkst vienīgais izgudrojumu izmantot līdz patenta termiņa beigām. Vienlaikus patents kalpo arī, kā informācijas avots par jauniem zinātniski tehniskiem sasniegumiem. Tāpēc, lai to varētu laist apgrozībā, bet tai pašā laikā nepārkāptu patenta tiesības, tiek pārdotas licences. Tās ir īpašas pirkšanas atļaujas, kas ļauj izmantot patentu produktu, ideju vai pakalpojuma sniegšanu.
Tomēr ne visi nemateriālie vai materiālie izgudrojumi tiek aizsargāti ar patentiem. Piemēram zinātniskie atklājumi, lai gan tiek uzskatīti par intelektuālā īpašuma objektiem, patlaban to aizsardzība nav paredzēta nevienā pasaules valstī, jo ir izplatīts uzskats, ka tie nepieder ne pie vienas intelektuālā īpašuma objektu grupas, jo:
• Tiem nav konkrētas vērtības
• To autoriem nav un nevar būt mantisko un izņēmuma tiesību.
…
Iepazīstoties ar darbiem, kas veltīti informācijas atklātības principa analīzei, var konstatēt, ka jēdziens "informācijas atklātība" ir neskaidrs un ne vienmēr daudziem autoriem nozīmē vienu un to pašu. Informācijas atklātība ir saistīta ar vienu no cilvēka pamattiesībām - vārda brīvību. Tomēr administratīvajās tiesībās jēdziens "informācijas atklātība" iegūst daudz specifiskāku saturu, proti, to saista ar tiesībām uz informācijas pieejamību. Informācijas atklātības principam ir divējāda daba: • No vienas puses- tā ir liberālas demokrātijas vērtību sistēmas un cilvēktiesību norma, kas nodrošina personai tiesības būt informētai par valsts pārvaldi un kas valsts pārvaldei uzliek pienākumu būt atklātai un informēt personu ne tikai par tās darbību kopumā, bet arī pēc pieprasījuma sniegt ziņas par personu interesējošiem jautājumiem. • No otras puses- informācijas atklātības princips ir instruments, ko sabiedrība izmanto valsts pārvaldes darba kontrolei, tādējādi ietekmējot pārvaldes kvalitāti.