Ekonomikas izaugsme un makroekonomikas nestabilitāte

„Neatkarīgi no tā, vai tas kādam patīk vai ne, mūsdienu politikas problēmas ir tīri ekonomiskas dabas un tās nevar izprast bez ekonomiskās teorijas zināšanām. Tikai cilvēks, kas orientējas ekonomikas teorijas pamata jautājumos, spējīgs izstrādāt neatkarīgus uzskatus par izskatāmām problēmām.”1
Ekonomiskā izaugsme ir būtisks faktors, kas nodrošina sabiedrības dzīves līmeņa paaugstināšanos. Ekonomikas izaugsmi parasti nosaka ikgadējais iekšzemes kopprodukta (IKP) vai nacionālā kopprodukta (NKP) pieauguma temps, ko izsaka procentos. Lai cilvēksabiedrība vēsturiski konkrēti izdzīvotu, tai nepieciešami četri ražošanas resursi:
• dabas resursi;
• darbaspēks;
• kapitāls;
• uzņēmējspējas.
Makroekonomikas līdzsvara formula – M x V = Q x P, vienlaikus neaizmirsīsim, ka līdzsvars var būt, pastāvot visai atšķirīgiem formulas elementu skaitliskiem lielumiem.2 Makroekonomikas līdzsvars paredz koppieprasīijuma un koppiedāvājuma līdzsvarotību. Cenu svārstības, gan pārdevēju, gan pircēju konkurence, tirgus dalībnieku ekonomiskās uzvedības, rīcības daudzpusīga sociāli ekonomiskā motivācija uz laiku nodrošina koppieprasījuma un koppiedāvājuma līdzsvaru un līdzsvara cenu veidošanos. Tomēr šo līdzsvaru nemitīgi izjauc liels faktoru kopums, kas balstās uz apstākļu izmaiņām, kā rezultātā veidojas makroekonomikas nestabilitāte. Makroekonomiskie rezultāti ir visai atkarīgi no konkrētiem panākumiem uzņēmējdarbībā mikrolīmenī.3
Makroekonomikas pamatrādītāji ir iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais kopprodukts (NKP) un tīrais iekšzemes kopprodukts (TIP). …