Patiesība var būt dažāda – gan patīkama, gan rūgta. Mēs slēpjam to patiesību, kura nes ļaunumu mums vai cilvēkiem mums apkārt, un reklamējam to, kura labumu mums nes. Dzīvot neziņā ir ļoti grūti, bet dažreiz patiesību nav tik viegli sameklēt. Ko darīt tad? Vai doties tālajos patiesības meklējumos vai arī aizvertām acīm raudzīties šajā neziņā. Jo nekad nevar zināt, kas mūs gaida grūta ceļa beigās. Tas ir noslēpums. Un mēs, prātojot „ko darīt”, izlemjam – vai esam gatavi iepazīties ar to, ko meklējam, vai spēsim skatīties patiesībai acīs.
Nav vērts meklēt patiesību, jūs aiziesiet cauri tumšajiem mežiem, ceļš būs grūts, pārbaudījumu pilns. Spēki izsīks, bet jūs vienālga cīnīsieties līdz galam. Ceļa beigās jūs gaidīs vecenīte. Viņa būs neglīta, atbaidoša un baisa. Jūs prasīsiet viņai vārdu, bet vēlāk sapratīsiet, ka labāk būtu dzīvojis neziņā. Tās vārds būs Patiesība.…
