Secinājumi
1. Globālā mērogā vides problēmām piemīt pārnacionāls raksturs, kas pieprasa valstu savstarpēju sadarbību kopīga mērķa sasniegšanai - ilgtspējīga vides kvalitāte.
2. Viens no pasaules reģioniem – ES - pamatdokumentos videi atvēl arvien būtiskāku nozīmi vides kvalitātes saglabāšanai, aizsargāšanai un uzlabošanai ES reģionā, visām dalībvalstīm īstenojot kopīgus pasākumus.
3. Nacionālā līmenī veidojot vides politiku, būtiski ņemt vērā iepriekš pastāvējušo sistēmu un vides jomā esošās tradīcijas. Vides politika un vides pārvaldības attīstība jābalsta uz konstatētām vides problēmām un modelētiem vides problēmu attīstības scenārijiem.
4. Viens no vides pārvaldības īstenošanas priekšnosacījumiem ir sekmīgs vides pārvaldības funkciju īstenojums, kas ir atkarīgs no vides pārvaldības funkcionālā līmeņa (operacionālais, institucionālais un konstitucionālais).
5. Vides pārvaldības īstenojumu nacionālā līmenī veicina sekmīga globālā vides pārvaldības īstenošana, kura balstās uz nācijvalstu savstarpējiem divpusējiem, daudzpusējiem līgumiem un vienošanās. Globālas vides pārvaldības funkcijas ir: stratēģiska plānošana, aktivitāšu koordinācija, datu apkopošana, noteikumu izstrāde, standartu noteikšana, atbilstība un strīdu risināšana.
6. Teritoriāli administratīvo vides pārvaldību īsteno valsts, novada, pilsētas vai pagasta teritorijā, kas ir vēsturiski izveidota vai politiski noteikta. Valstu pierobežu teritorijās, kur dabas vide tiek mākslīgi sadalīta, tiek īstenota „integrēta vides pārvaldība”.
…
1. Vides politika un tās pamatprincipi 2.Vides pārvaldības pamatnostādnes 3. Vides politikas un vides pārvaldības cikla elementi un pieejas Secinājumi 1. Globālā mērogā vides problēmām piemīt pārnacionāls raksturs, kas pieprasa valstu savstarpēju sadarbību kopīga mērķa sasniegšanai - ilgtspējīga vides kvalitāte. 2. Viens no pasaules reģioniem – ES - pamatdokumentos videi atvēl arvien būtiskāku nozīmi vides kvalitātes saglabāšanai, aizsargāšanai un uzlabošanai ES reģionā, visām dalībvalstīm īstenojot kopīgus pasākumus. 3. Nacionālā līmenī veidojot vides politiku, būtiski ņemt vērā iepriekš pastāvējušo sistēmu un vides jomā esošās tradīcijas. Vides politika un vides pārvaldības attīstība jābalsta uz konstatētām vides problēmām un modelētiem vides problēmu attīstības scenārijiem. 4. Viens no vides pārvaldības īstenošanas priekšnosacījumiem ir sekmīgs vides pārvaldības funkciju īstenojums, kas ir atkarīgs no vides pārvaldības funkcionālā līmeņa (operacionālais, institucionālais un konstitucionālais). 5. Vides pārvaldības īstenojumu nacionālā līmenī veicina sekmīga globālā vides pārvaldības īstenošana, kura balstās uz nācijvalstu savstarpējiem divpusējiem, daudzpusējiem līgumiem un vienošanās. Globālas vides pārvaldības funkcijas ir: stratēģiska plānošana, aktivitāšu koordinācija, datu apkopošana, noteikumu izstrāde, standartu noteikšana, atbilstība un strīdu risināšana. 6. Teritoriāli administratīvo vides pārvaldību īsteno valsts, novada, pilsētas vai pagasta teritorijā, kas ir vēsturiski izveidota vai politiski noteikta. Valstu pierobežu teritorijās, kur dabas vide tiek mākslīgi sadalīta, tiek īstenota „integrēta vides pārvaldība”. 7. Katrs vides pārvaldības sektors ir atsevišķa joma, bet to ilgtspējīgai pārvaldībai ir jābūt integrētai ar pārējiem sektoriem, tikai tad vides pārvaldība, kas aptver visus šos sektorus var panākt kvalitatīvu dzīves vidi sabiedrībai. 8. Vides politika un pārvaldība ir kā cikls, kas sastāv no vairākiem elementiem, kuri paredzēti vides pārvaldības realizācijai, un tās mērķis ir uzlabot vides kvalitāti. 9. Adaptīvā vides pārvaldības pieeja ir mācīšanās darot; mācīšanās process noris, īstenojot rīcībpolitikas un stratēģijas, tādējādi adaptīvā pieeja papildina izpētē balstītu mācīšanās procesu.