Ieskats emigrācijas latviešu demogrāfijā
Pirms 2. pasaules kara Rietumpasaulē dzīvoja vismaz 45 tūkstoši latviešu. Šo emigrantu izceļošana no Latvijas bija notikusi galvenokārt sociālo apstākļu dēļ. Lielākā daļa izceļotāju pamazām pārtautojās; latviešu kopību centās saglabāt apmēram 15 – 20 tūkstoši cilvēku. Tā bija tikai simtā daļa no apmēram 1,5 mlj latviešu, kas tolaik dzīvoja nacionālajā Latvijas valstī un veidoja tur iedzīvotāju absolūto(75%)vairākumu.
2. pasaules karš radija straujas pārmaiņas.Latvijas iedzīvotāju skaits kara laikā (1939 - 1945) samazinājās vismaz par 0,4 mlj cilvēku, tajā skaitā par 0.25 mlj - staļinisma kundzības pirmajā gadā jeb t.s. Baigajā gadā (1940 - 1941), kad par terora upuriem kļuva apmēram 40 tūkstoši cilvēku. Tāpēc vācu armijas padzītās padomju armijas jauna tuvošanās Latvijai 1944. g. rudenī izraisija plašu bēgļu kustību;uz rietumiem devās apmēram 250 tūkstoši cilvēku, kas vairākumā bija politiskie bēgļi. Ne visiem bēgļiem izdevās aizbēgt - daudzi iestrāga Kurzemē. Domā, ka 50 – 60 tūktoši cilvēku gājuši bojā karadarbības laikā vai arī uzbrūkošā padomju armija viņus panākusi Austrumeiropā un daļa nonākuši Padomju Savienības nometnēs. Pēc kara izrādijās, ka daudzi Latvijas bēgļi atraduši patvērumu Zviedrijā (6 tūkst.), Rietumvācijā (120 tukst.), Austrijā (3 tūkst.) un Dānijā (2 tūkst.).…
