Pirmsskolas vecuma bērna personības veidošanas procesa sevišķa vieta ierādāma rotaļai. M. Štāls un Ļ. Vigotskis uzskata, ka rotāja ir bērna dabiska iekšēja vēlme apmierināt savu enerģijas pārpilnību, atveidot apkārtējo pasauli un pieaugušo dzīvi.
Trīsgadīgu bērnu vairāk saista rotaļas darbība, pieaugušā lomu viņš vēl nespēj atveidot. Šinī vecumā bērns pāriet jaunā attīstības stadijā, un manipulāciju ar priekšmetiem, darbības ar priekšmetiem pārvēršas par rotaļām ar priekšmetiem. Bērnā rodas vēlme darīt to, ko dara pieaugušais. Viņš nespēj savu vēlmju apmierināšanu atlikt uz vēlāku laiku (rīt vai parīt). Bērnam "gribas strādāt" tūliņ pēc šo vēlmju rašanās. Ļ. Vigotskis uzskata, ka šis ir tas laiks, kad ieviešas rotaļa. Rotaļā bērns pabaro lelles vai lācīti, mazgā tos, noģērbj, liek gulēt, apmīļo, dzied dziesmiņu, sarāj, pamāca - dara visu to, ko ar viņiem dara pieaugušie. Bērns 3 - 4 gadu vecumā rotaļās atveido ari šoferi, pārdevēju, bet vēl neapzinās, ka uzņemas pieaugušā lomu. Viņš atveido pieaugušo darbības, kuras saglabājušās atmiņā. Tuvojoties četru gadu vecumam, bērns sāk atveidot pieaugušā lomas. Viņš saka: "Es esmu māmiņa, es esmu šoferis" un tml. Ļ. Vigotskis uzsver, ka rotaļa vienmēr ir jāsaprot kā iztēlota neiespējamā realizācijas veids. Tādā veidā bērns apmierina vēlmi būt aktīvam, izzināt un atveidot apkārtējo pasauli, viņš izmanto savu pieredzi. Rotaļā parādās bērna radošā darbība, attīstās iztēle (priekšmetu aizvietošana, rotaļas sižets). Palielinās bērna interese par priekšmetiem un to īpašībām (krāsu, formu, lielumu, pielietojumu u.c.).…
