Ja personai A būtu pierādījumi, ka persona B lietu no viņa ieguvusi prettiesīgā ceļā no viņa paša, tad būtu piemērojama Civillikuma 917.pants, ka paredz „Ja atbildētājs pierāda, ka prasītājs valdījumu ieguvis no viņa paša prettiesīgi (909. p. 2. d.), tad prasītāja sūdzība atraidāma.”, taču, ja lietas valdījums prettiesīgi iegūts no kādas trešās personas, tad šis pats likuma pants paredz, ka „atbildētāja ieruna, ka prasītājs valdījumu ieguvis prettiesīgi no trešās personas, nav jāievēro.”.
Savukārt personu A un B domstarpības par lietas valdījuma tiesību iespējams risināt ar Civillikuma 919.pantā noteikto kārtību: „Ja divas personas reizē apgalvo, ka viņas abas valda vienu un to pašu lietu, un abas atsaucas uz darbību, no kuras secina savu vēl turpinošos valdījumu, tad aizsargājams tās personas valdījums, kura pierāda, ka tagadējā laikā valda tiesīgi (909. p. 2. d.). Bet ja no abpusējiem norādījumiem nevar noteikti pārliecināties, kurai pusei tajā laikā pieder tiesīgs valdījums, tad priekšroka dodama vecākam valdījumam, vai tam, kas dibināts uz tiesiska pamata.”
…
