Rainis "Indulis un Ārija"

1.Lugas tapšanas impulsi, ierosmes.
Doma par “Indulim un Ārijai” līdzīgu lugu radusies jau tūlīt pēc “Uguns un nakts” pabeigšanas. Šajā lugā Rainis vēlējās risināt nākotnes idejas pagātnes tēlojumā. Tās bija plašas un tam laikam pārāk vērienīgas un pārspīlētas, šīs idejas prasīja lielus varoņus un plašu vidi.
Ierosmi lugas sacerēšanai Rainis guvis F.Bīnemaņa “Vidzemes teiku grāmatā”, no teikas par Induli un Āriju. No šīs teikas dzejnieks aizguvis sižeta risinājumu, galveno varoņu vārdus un dažus vietu nosaukumus. Teikas motīvus Rainis padziļinājis un pārveidojis. Otrs ierosmes avots bija Latvijas vēstures notikumi, Rainis cītīgi pētījis K.Landera grāmatu “Latvijas vēsture”, iedziļinājies un interesējies par latviešu brīvības cīņām pret vācu iebrucējiem 13.gs. Vēstures avoti ļāva Rainim saprast lietuviešu kunigaiša Mindauga lomu Baltijas tautu liktenī. Rainis lasījis arī “Rīmju hroniku”. Folkloras un vēstures materiāli dzejniekam kļuva par līdzekli aktuālu ideju paušanai, viņš vēlējās skatītājiem sniegt jau pazīstamu sižetu, lai tie varētu sekot līdzi tieši lugas idejiskajam saturam.

2.Lugas tapšanas gaita, izmantotie avoti.
Luga sacerēta Raiņa trimdas laikā Šveicē, 1911.gadā Kastaņolā, taču darbu pie šīs lugas nevar attiecināt tikai uz 1911.gadu, materiālu vākšana, pētīšana un domu uzmetumi sākti jau daudz agrāk. Jau 1906.gadā atzīmētas vadošās idejas, vēstures līnijas un izcelti raksturi. Uzmetumi un lugas domu materiāli radušies laikā līdz 1911.gadam. Aktīvu darbu pie traģēdijas Rainis sāk 1911.gada 4.martā, pēc tam iestājas dažus mēnešus ilgs pārtraukums, darbu pie lugas viņš atsāk 9.augustā. Pirmā cēliena sacerēšana Rainim bija grūta, šim cēlienam ir daudz pārveidojumu un variantu. Turpmākie cēlieni viegli “atnāk” pie dzejnieka un lugas pēdējais cēliens pabeigts 2.novembrī. Lugas moto sacerēts 1911.gada 24.novembrī:
“Par viņiem dziesmu sīkās balsis klus, -
Jūs nepazīstat savus varoņus,
Bet dārdot iet tie vēl pa tagadni
Uz nākotni.”

3.Žanrs.
Traģēdija, Rainis to saucis par “jaunības traģēdiju”.

4.Galvenie konflikti lugā.
Ārējie konflikti.
Lugas pamatā ir vāciešu un baltu tautu konflikts. Vācieši ir iebrukuši Baltijā, lai sludinātu kristietību. Viņi nežēlīgi nogalina un iznīcina cilvēkus, dedzina un izlaupa mājvietas. Kurši cīnās, arī Indulis ir naida pilns, krustneši ir nogalinājuši viņa cīņu biedrus un nodedzinājuši viņa ciemu:
INDULIS: “Še ņem! Par ciemiem ņem, par pili ņem!
Par kautiem brāļiem še! Par tēviem še!
Par guni še! Par ūdeni! Par viltu!
Par smietām meitām še! vēl še! vēl še!”

Induļa un Mintauta konflikts, viņu mērķu un pārliecības atšķirības, Indulis kā tautas brīvības un demokrātijas cīnītājs un Mintauta egoistiskie mērķi un tautas apspiešanas un pakļaušanas nolūki. Induļa princips ir: “Ikviens lai kungs!” bet Mintauta – “Lai viens ir kungs!”. Indulis tic gara spēkam, turpretī Mintauts – rupjai varai.
INDULIS: “Tu esi asiņains, man tevis bail.”
MINTAUTS: “Kas liels, tas asiņains.”
INDULIS: “Nē, kas liels, tas pats gan mirst, ne citus kauj.” …