Izrādes laikā vairākas reizes tiek izspēlētas atmiņas un ainas par autoavāriju, kurā Frīdā cieta agri jaunībā, jo arī dzīvē nebija ļauts aizmirst šo notikumu, jo atstātās sekas vienmēr atgādināja par piedzīvot un ietekmēja Frīdas dzīvi.
Mijoties traģiskajam ar priecīgo, tiek noslēgts Frīdas dzīves loks. Skatītājam ir atklāta Frīda, kā neprātīgā virpulī, emocijām mainoties, izstāstīta Frīdas dzīve, ko noslēdz pazīstamākā un viņas dzīvi raksturojošākā Frīdas atziņa.
Noslēdz izrādes gredzenveida kompozīciju- ar gatavošanos izstādei tiek sākta un noslēgta izrāde. Tādā veidā tiek panākts, ka skatītājam ir sajūta, ka visu šo laiku Frīda tieši viņam vienkārši vēlējusies izstāstīt par sevi. Kamerzāles intīmā atmosfēra spēj panākt, ka katrs skatītājs jūtas personīgi uzrunāts.
…
