Ceturtā nodaļa.
1. Vairāki valdnieki vēlējās uzlabot latviešu stāvokli, kā, piemēram, Stefans Batorijs, Gustavs Ādolfs, Kārlis XI, Kārlis Frīdrihs barons fon Šulcs, Beiers, aizsākot, bet līdz galam neīstenojot zemnieku stāvokļa uzlabošanu, jo formālie rīkojumi netika uzraudzīti un pilnībā izstrādāti vai arī pēkšņā nāve pārrāva likumu izveidi, un muižniecība visos veidos mēģināja šos likumus apiet un tiem pretoties.
2. Latviešu tautai ir laupītas tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi un dzīvi kā tādu, brīvību, savu zemi, un viņu dzīvībai ir naudā mērāma vērtība, kas latviešus padara par pērkamiem lopiem.
3. Tika ieviestas jaunas izmaiņas likumos un valdībā, latviešiem bija iespēja mācīties skolās, precēties ar ko vien grib, vērsties zemes tiesā un hoftiesā, pārdot savus ražojumus tirgus dienās, kuras notika neatkarīgi no muižnieka gribas, tika aizvākta muižnieku tiesa.
…
