Džordža Orvela 1945. gadā sarakstītais romāns ir viens no 20. gs. Nozīmīgākajiem darbiem. Autors šo darbu veidojis kā savdabīgu skatījumu no malas, esot angļu autors, viņš romānā apcer vēsturiskus notikumus padomju savienībā, Josifa Staļina valdīšanas laikā. Šī alegorija- uz līdzību balstīts abstrakta jēdziena atveidojums ar konkrētu tēlu palīdzību, šinī gadījumā dzīvniekiem. Pirmoreiz šī grāmata tika publicēta 1949. gadā, daudzas valstis vilcinājās ar šīs grāmatas izdošanu, tādēļ tā tika publicēta četrus gadus vēlāk. Loģiski, ka latviešu valodā šī grāmata tika publicēta tikai 1990 gadā pirmoreiz, jo Padomju vara to bija „ierakstījusi” kā aizliegto, tā pārāk spilgti attēloja notikumus, kas nebija šīm politiskajam režīmam draudzīgi. Zīmīgi, ka gan publicēšanas laikā, gan vēl tagad šis romāns ir ieguvis plašu auditorijas atsaucību.
Lasot grāmatu, kas tiek veidota politikas alegorijas formā, brīžiem liekas, ka šis pasakai līdzīgais stāsts ir kā bērnu grāmatiņā pirms gulētiešanas. Uzskats ir maldīgs, jo šīs grāmatas izpratnei ir nepieciešamas vēstures zināšanas vai pieredze par saturā attēlotajiem notikumiem. Vēsturiskās zināšanas spēj atklāt šīs grāmatas patieso ģenialitāti, bez tām grāmata zaudē savu unikalitāti, šķietot tik pasaka bērniem.…
