Jēdziens "normatīvais tiesību akts" (turpmāk normatīvais akts) ir ļoti plašs. Pie normatīvajiem aktiem pieder - satversmes likumi, likumi, kodeksi, normatīvie līgumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi un citi normatīvie akti. Normatīvā akta nosaukumi ir atkarīgi no institūcijas, kura to izdod.
Normatīvo aktu hierarhijas pamatu veido likuma vara un vispirms konstitūcijas likuma vara. Konstitūcijas likuma varas respektēšana ir svarīga garantija, lai netiktu pieņemti nelikumīgi un prettiesiski lēmumi.
Normatīvo aktu hierarhija tiek veidota pēc to juridiskā spēka. Normatīvā akta juridisko spēku nosaka tas, kādu vietu kādā politiskajā (valsts) sistēmā ieņem institūcija, kura to ir izdevusi. Taču tas nav vienīgais kritērijs, jo atkarībā no normatīvā akta pieņemšanas kārtības, vienas un tās pašas institūcijas izdotajiem tiesību aktiem to juridiskais spēks ir dažāds. Tā, piemēram, likumiem, kurus Saeima ir pieņēmusi Satversmes 76. panta kārtībā ir augstāks juridiskais spēks nekā likumiem, kurus tā ir pieņēmusi Satversmes 23. un 24. panta kārtībā. Arī Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir pieņemti Satversmes 81 .panta kartībā, ir augstāks juridiskais spēks nekā noteikumiem, kuri ir pieņemti parastajā (pārvaldes) kārtībā.…
