-
Vecāku un pusaudžu attiecības
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Literatūras analīze un gūtas atziņas par pusaudžu attīstības īpatnībām un konfliktiem | 5 |
| 1.1. | Mēs – pusaudži | 5 |
| 1.2. | Konflikti, to risināšanas iespējas | 7 |
| 2. | Pētījums | 11 |
| 2.1. | Petījuma gaitas apraksts un pētījumā iegūto datu analīze | 11 |
| Secinājumi | 14 | |
| Literatūras saraksts | 15 | |
| Pielikums | 16 |
Būtisks vecums cilvēka dzīvē ir pusaudža gadi. Šai laika posmā psihologi novērojuši īpašu tieksmi pēc neatkarības, patstāvības, apkārtējo atzinības un cieņas. Tieši pusaudža gados bieži vien novēro vecāku un bērnu atsvešināšanos. Bērni vecākus uzskata par vecmodīgiem un nesaprotošiem, turpretim vecāki nezin ko iesākt ar bravurīgiem un ietiepīgiem tīņiem.
Kā raksta autors Levins K., galvenās pusaudžu iezīmes - saprātīgums, pacietība un humors; pusaudzis labprāt pauž iniciatīvu, taču jau trīspadsmitgadniekam dominē " vērstība uz iekšu",pusaudzis kļūst vairāk intraverts, parādās nosliece " ieiet sevī", viņš kļūst paškritisks un jūtīgs pret kritiku,somatiskās izmaiņas pastiprina arī tā jau svārstīgos noskaņojumus. Un par pārejas vecuma nozīmīgākajiem procesiem K.Levins (Levins,1998) uzskata personības dzīves un saskarsmes loka ( pasaules ) paplašināšanu. Svarīga loma tiek piešķirta arī grupām, kurās iekļaujas personība, un cilvēku tipi, uz kuriem tā orientējas. Pārejot no bērnības pieaugušo pasaulē, pusaudzis īsti neiederas nevienā no šīm grupām. Šī viņa sociālās situācijas un dzīves telpas īpatnība atspoguļojas arī viņa psihē, ko raksturo iekšējas pretrunas, pretenziju līmeņa nenoteiktība, paaugstināta kautrība un tajā pašā laikā agresivitāte, slieksme uz galējām pozīcijām un viedokļiem. Jo krasāka ir atšķirība starp bērnības un pieaugušo pasaulēm un jo stingrāk tās norobežotas, jo sasprindzinājumi un konflikti ir lielāki. Tāpēc pusaudžu uzvedības akcenti nekad nav vienādi.K. Levina koncepcijas vērtība ir tā, ka viņš jaunību aplūko kā sociālpsiholoģisku parādību, saistot personības psihisko attīstību ar izmaiņām tās sociālajā stāvoklī.
Pētot psiholoģisko literatūru es iepazinos arī ar autora Ē. Ēriksona darbu, viņš saskata četras personības neadekvātas attīstības līnijas, kuras var būt cieši saistītas:
1) izvairīšanās no tuvām, intimitātes attiecībām ar citiem cilvēkiem, it kā baidoties pazaudēt sevi. Jauniešiem raksturīgs nenoteikts pašvērtējums, tie bieži kaunas par sevi un šaubās par situācijas uzlabošanos nākotnē;
2) savdabīga "laika apstāšanās", jaunieša dzīves it kā izšķaidīšana laikā, neorientēšanās uz pagātni, tagadni vai nākotni.Cilvēks it kā gaida "grūdienu no ārpuses", kas viņam dotu ideju, jēgu, apvārsni;…
Vēl šodien aktuāli ir vārdi, kad mēs augām, tad tik traki nebija un bērni bija paklausīgāki. Mūsdienu sabiedrība no mums – pusaudžiem, kuru dzīves pieredze vēl salidzinosi ir maza, prasa daudz. No mums prasa veidot sociālās uzvedības normas un morālo apziņu, attīstīt pasaules uzskatu un profesionālās intereses, realizēt sapņus. Un visu to - ar vienu noteikumu - nekļūdīties. Sabiedrība kļūdas nepiedod. Tā prasa mums pareizi izvēlēties dzīves ceļu, apvienot vienā veselumā visu, ko mēs zinām par sevi kā sociālu būtni. Manuprāt, ikviens cilvēks ir personība, arī bērns. Daudziem vecākiem nākas saskarties ar zināmām grūtībām savu bērnu audzināšanas periodā, īpaši, kad mēs jau esam sasnieguši padsmitnieka gadus. Lai risinātu radušās problēmas, ļoti svarīga ir ne tikai vecāku attieksme pret mums un jautājumiem, kas mūs uztrauc, bet arī mūsu attieksme un māka saprasties ar saviem vecākiem. Mēs augam un attīstāmies sabiedrībā, līdz ar to nav noliedzama apkārtējo cilvēku un vides ietekme uz katru no mums. Lai vieglāk būtu iedziļināties pusaudžu un mūsu vecāku emocionālajā pasaulē, nepieciešams apzināties, ka katram cilvēkam ir savas vajadzības, kuras ir jārespektē. Tiesi pusaudžu vecumā ļoti bieži rodas paaudžu konflikti un tas šobrīd skar arī mani. Mēs bieži jūtamies atstumti, neizprasti un nenovērtēti. Tādēļ par sava pētījuma tēmu es izvēlējos: “Vecāku un pusaudžu attiecību līkloči”. Pētījuma objekts - pusaudžu attīstība Pētījuma priekšmets - Vecāku un pusaudžu konflikti Pētījuma mērķis - izpētīt vecāku un pusaudžu konfliktu rašanās cēloņus un meklēt iespējamos konfliktu novēršanas veidus. Hipotēze - konflikti starp pusaudžiem un viņu vecākiem mazinātos, ja viņi biežāk viens otru uzklausītu un censtos izpast. Uzdevumi - 1. Izpētīt psiholoģisko literatūru par mūsdienu pusaudžu attīstības īpatnībām; 2. Izpētīt vecāku un pusaudžu konfliktu rašanās cēloņusl; 3. Meklēt iespējamos konfliktu novēršanās veidus. Pētījuma bāze – Pampāļu pamatskolas un Pampāļu pagasta pusaudži un viņu vecāki Pētījuma metodes: 1) literatūras analīze; 2) nestrukturēta intervija; 3) anketēšana. Darba uzbūve : Darbs sastāv no divām daļām: 1. Teorētiskā daļā aplūkots. Kas ir pusaudzis? Tā attīstības īpatnības. Kas ir konflikti, to veidi. 2. praktiskajā daļā izklāstīts pētījums, apkopotas anketas un intervijas, lai noskaidrotu reālo situāciju, kadi konflikti ir starp pusaudžiem un viņu vecākiem Pampāļu pagastā. Kā arī apkopoti konfliktu risināšanās iespējas. Darba pielikumā pievienotu anketu paraugi.
