Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Eiropas Savienības izveidošana', 1.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības izveidošana', 2.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības izveidošana', 3.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības izveidošana', 4.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības izveidošana', 5.
  • Konspekts 'Eiropas Savienības izveidošana', 6.
Darba fragmentsAizvērt

4. Kuras valstis šobrīd izteikušas vēlmi iestāties ES?
2003.gada 23.februārī Horvātija iesniedza lūgumu par pievienošanos. 2005.gada 3. oktobrī ES 25 dalībvalstis sāka pievienošanās sarunas ar kandidātvalstīm Horvātiju un Turcija. Pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas 09.12.2011. Horvātija kļūs pilntiesīga ES dalībniece 2013. gada 1. jūlijā, kad visas 27 pašreizējās ES dalībvalstis un Horvātija būs ratificējušas pievienošanās līgumu.
Īslande 2009. gada jūlijā iesniedza Padomē pieteikumu dalībai ES. 2010. gada 17. jūnijā Eiropas Padome pieņēma lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar valsti.
2004.gada 22.martā lūgumu iesniegusī bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija 2005.gadā iegūst kandidātvalsts statusu bez konkrēta iestāšanās sarunu datuma. Arī citas Rietumbalkānu valstis - Albānija, Melnkalne, Serbija, Bosnija un Hercegovina pakāpeniski virzās ES Virzienā - noris sarunas par Stabilizācijas un Asociācijas līgumu noslēgšanu. Kosovai, kas saskaņā ar ANO Drošības padomes 1244. rezolūciju, atrodas Apvienoto Nāciju pārvaldībā statuss ir nenoteikts. Ukraina, Moldova un Gruzija ir izteikušas vēlmi integrēties ES, bet šo valstu izredzes iestājai attiecināmas uz tālu nākotni. Valstis, kas šodien ES 27 dalībvalstu sastāvā pazīstamas kā jaunpie¬nācējas, aptuveni 10 gadus gaidīja uz pievienošanos ES, bet konkrētas pievienošanās sarunas ilga starp 4,5 un 6 gadiem (faktiski otra viļņa valstis, tostarp Latvija, veda sarunas tikai 2,5 gadus).6

Autora komentārsAtvērt
Atlants