1. Veidi un saistība ar kvantitatīvajām satura analīzes metodēm
Vārds ‘teksts’ ir atvasināts no Latīņu darbības vārda texo, kas nozīmē – savīt, veidot kopā. Latīņu lietvārds textum nozīmē austu audumu, kā arī runu un rakstīšanu. Rakstīts vai runāts teksts ir kā austa drēbe - nozīmes konstruēšana no vārdiem.
Kopš 60tajiem gadiem ar tekstu apzīmē gan mūziku, gan nekustīgu attēlu, gan filmas papildus tā parastajai nozīmei – rakstu valodai un runai. Arguments šeit ir, ka visi tie ir izteiksmes līdzekļi semantiskām konstrukcijām, zīmju sistēmām, kuras var „izlasīt” lineārā laika secībā. Šīs konstrukcijas var aprakstīt un analizēt analoģiski verbālajiem tekstiem, balstoties uz koncepcijām un modeļiem, kas attīstīti tādās sfērās kā lingvistika, semiotika un literatūrzinātne. Tekstu analīze ir mediju studiju svarīga daļa. Pētot atsevišķus tekstus vai tekstu žanrus vai kā pētījumu daļu uztveres un mediju institūciju izpētē, galvenais jautājums ir par tekstu nozīmi un interpretāciju.
Tekstu analīze pēta galveno objektu – tekstu vai tekstu grupu. Šī analīze notiek iespējami dziļi un sistemātiski, lai atbildētu uz specifiskiem pētnieciskiem jautājumiem, kas noved pie divu tipu teksta analīzes veidiem – viens fokusējas uz atsevišķo, otrs – uz vispārīgo. Abi veidi ir cieši saistīti. Kā jau bija apskatīts lekcijā par kontentanalīzi, pētnieki pat nav vienojušies, vai kvalitatīvo KA pieskaitīt kvantitatīvajām metodēm vai kvalitatīvajām.
Lūk, dažas kvalitatīvās analīzes metodes.…
