Gultņi būvmašīnās

Jebkurā mašīnā vai iekārtā, kurā notiek rotācija kustība, noteikti var sastapt gultņus. Gultņu ir daudz, un tie ir dažādi gan pēc uzbūves, gan pēc darbības veida. Neapšaubāmi visus gultņus vieno viens kopīgs uzdevums – samazināt berzi starp divām rotējošām virsmām.
Gultņi ir pazīstami jau ļoti sen. Pirmais bija slīdgultnis no akmens. Pēc tam izmantoja ielikni no metāla, piemēram, bronzas.
Mūsdienās ar gultni mēs saprotam gultņojuma elementu, kura kustīgi saistītie elementi var savstarpēji pagriezties. Gultņa slodzi veido kustīgo daļu svars un spēki, kas rodas, mašīnai vai aparātam darbojoties. Izgatavo standarta un nestandata gultņus, kurus izvēlas atkarībā no paredzētā eļļošanas režīmā nepieciešamā resursa.
Lodīšu un rullīšu gultņos, saskarsmei starp iekšējo un ārējo gredzenu jābūt ļoti niecīgai. Tas tiek panākts ar ritšo elementu (lodīšu, rullīšu) palīdzību, tādā veidā slīdes derze tiek pārvērsta rites berzē.
Pretēji slīdgultņiem, rites gultņu visām daļām, izņemot režģi, ir liela cietība. Tas izskaidrojams ar to, ka režģa nozīme ir saturēt ritošos elementus kopā, tas nozīmē, ka režģim nav jāuzņem nekāda slodze [4].
Slīdgultņi no rites gultņiem atšķiras ar to, ka tiem ,parasti, jāuzņem daudz lielāka slodze pie dažādiem rotācijas ātrumiem. Mainoties darbības nosacījumiem mainās arī gultņu uzbūves shēma. Slīdgultņi var būt gan ar nedalītu korpusu, gan arī ar dalītu korpusu. Gultņiem ar dalīto korpusu ir iespēja noņemt augšējo daļu, kas ir pieskrūvata ar skrūvēm. Pateicoties tam šādam slīdultnim var regulēt piespiešnas spēku, kā arī ir atvieglota tā eļļošana.
Slīdgultņu korpuss ir veidots no izturīga materiāla (piem. čuguna), bet slīdvirmai tiek lietots materiāls ar pēc iepējas mazāku berzes koeficientu (piem. bronza).…