Secinājumi
• Literārās pasakas žanram piemīts filosofisks saturs.
• Literārajām pasakām ir zināms autors, turpretī, tautas pasaku autori ietiecas vairākās paaudzēs un ir anonīmi.
• Literārās pasakas ir rakstītas daļēji ietiecoties folkloras pasaku motīvos.
• Tautas pasakām piemīt mūžīgās mainības ideja, savukārt literārā pasaka ir oriģināls, individuāls, savā būtībā pabeigts un noapaļots darbs.
• Jau kopš vēstītājas folkloras laikiem pasakām piemīt kāda būtiska iezīme, proti, pasakām nav vecuma cenza.
• Gan tiešā, gan netiešā veidā literārajās pasakās ir sniegtas zināšanas par dabu un pasauli kopumā, tādējādi atklājot vienu no būtiskākajām vērtībām ─ izziņu.
• Latviešu pasakām piemīt mitoloģiskie kodi, kas saistās ar sakrālo skaitli trīs.
• Latviešu pasakām piemīt labestības gars, proti, pasakās ļaunumu nesoda ar ļaunumu.
• Latviešu pasakām rakturīga baltā pasaules izjūta, respektīvi, baltā un melnā krāsa latviešu pasakās atspoguļo labā un ļaunā cīņu.
…
