Kopš 1989.gada Vācija pastiprināja savu labklājības, pēckara samierināšanas politikas veidošanu starp Rietumeiropu un Austrumeiropu, pierādot, ka tas nebūs drauds dziļākai Eiropas integrācijai. Tieši Bonnai bija ļoti liela nozīme samierināšanas nozīmei starp Vāciju un Austrumeiropu., tas bija process, kas norisinājās līdz 1990.gadam. Samierināšanas politikai drīz vien izrādījās liela loma Vācija politikas veidošanā ar visām valstīm, kurai tika pievērsta liela uzmanība.
Autors uzdala trīs Vācijas samierināšanās politikas dimensijas. Pirmā dimensija ir Vācijas unikālā vēlme samierināties ar tās bijušajiem upuriem un ienaidniekiem. Otrā dimensija ir saistāma tieši ar indivīdu samierināšanos. Šeit liela loma ir vainas apziņai un upuriem iekšpolitikas veidošanā, īpaši ar Poliju, Čehiju un Ungāriju. Treškārt, tiek analizēts samierināšanās politikas iespaids uz visu Eiropas reģionu kopumā, kas nešaubāmi bija liels.…
