Jānis Ziemeļnieks gan nav pati pirmā lieluma zvaigzne pie latviešu rakstniecības debesīm, tomēr viņa talants ir nenoliedzams. Pat tik stingrs literatūras kritiķis kā Andrejs Upīts 1930. gadā recenzijā par J. Ziemeļnieka pēdējo dzejoļkrājumu “Naktis” (1929) raksta: “Visu tautu literatūrās arī vēl mūsdienās atrodami spēcīgi talanti, kas dzejā pauž sava laikmeta un tā cilvēka psihes patieso izskaņu. Pie tādiem latviešu dzejā pieskaitāms arī
J. Ziemeļnieks.”…
