Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.12.2023.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Eiropas sirsenis Vespa crabro', 1.
  • Konspekts 'Eiropas sirsenis Vespa crabro', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Taksonomija
Sirseņu (Vespa) ģints ir piederīga iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita). Piederību nosaka izteikta iežmauga starp krūšu un vēdera segmentiem. Sirseņi ir vieni no visaugstāk attīstītajiem lapseņu dzimtas (Vaspidae) pārstāvjiem, kuri ir apvienoti vienā apakšdzimtā – lapseņu apakšdzimta (Vespinae). Lapseņu apakšdzimta apvieno liela auguma plēvspārņus (Hymenoptera) ar indes dzeloni.
Morfoloģija
Sirseņi ir lielākie lapseņu dzimtas pārstāvji. No pārējām lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) pārstāvjiem sirseņus var atšķirt pēc platās galvas daļas (Vertex) uzreiz aiz acīm un lielākiem ķermeņa izmēriem. Sirseņiem ir drukns garenas formas ķermenis ar garām antenām. Spārni ir aptuveni tikpat gari kā ķermenis. Dzelonis ir aptuveni 4 mm garš un atšķirībā no bitēm – nav asu zobiņu, kas ieķeras pēc dzēliena. Iršu dzelonis ir gluds un spēj sadzelt vairākas reizes. Vespa crabro ir vairāk nekā 20 mm liels kukainis ar dzeltenām un tumši brūnām joslām uz vēdera daļas. Karalienes ir lielākas – vairāk nekā 30 mm garas. Atšķirībā no citām iršu sugām, Vespa crabro ir raksturīgs brūngans krāsojums galvas, krūšu un vidukļa daļā. Svarīgs sugu noteikšanā ir raksturīgais vēdera krāsojums. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants