Visbeidzot, trešā problēma, kas gan nav saistīta ar Eiropas Savienības politikām, tomēr skar pašu ES, ir nesen pieņemtais un jau manis iepriekš pieminētais Lisabonas līgums. Lai arī Lisabonas līgums tika pieņemts tā iemesla dēļ, ka Eiropas Savienība kopš iepriekšējo līgumu pieņemšanas ir mainījusies un bija nepieciešami uzlabojumi, kas ES padarītu demokrātiskāku, pārskatāmāku un tuvāku tās pilsoņiem, tomēr arī šajā līgumā ir neskaidrības, ko šā gada laikā būtu vēlams novērst.
Viena no problēmām ir neskaidrības par iedzīvotāju iesaistīšanos ES procesos. Šeit es domāju iespēju miljonam iedzīvotāju iesniegt likumprojektu. Lisabonas līgumā nav precizēts, cik valstis būtu jāaptver šim miljonam. Tas rada situāciju, kad iedzīvotāju skaita ziņā lielākām valstīm likumprojektus iesniegt būs daudz vienkāršāk, nekā, piemēram, Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai. Tāpat problēma, kas ir definēta Lisabonas līgumā, bet, kurai nav rasts konkrēts risinājums ir, manis jau minētā, klimata izmaiņu problēma. Vēl ir izvirzīts mērķis izveidot Ekonomikas un monetāro savienību un ES ieviest kopēju valūtu. Tajā pašā laikā nav definēts kā tieši to izdarīt, jo nav noslēpums, ka dažām ES valstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir problēmas ar Māstrihtas kritēriju ievērošanu.
Šīs manis minētās trīs problēmas, manuprāt, ir ļoti būtiskas un tuvākajā laikā tās būtu jācenšas atrisināt. Ar to gan es nedomāju tieši un konkrēti 2010. gadu, bet uzskatu, ja tās tiktu atrisinātas jau šajā gadā, tas būtu ļoti pozitīvs Eiropas Savienības sasniegums.
…
