Šajā grāmatā tiek runāts par mērķiem, kuri var būt dažādi, piemēram, medicīnas mērķis ir veselība, ekonomikas- labklājība un tamlīdzīgi. Galamērķis tiek uzskatīts par visaugstāko labumu un ja pēc mērķu sasniegšanas mēs neizvēlamies sev jaunus mērķus, tad tiekšanās būs tukša un veltīga. Manuprāt, cilvēki, kuri dzīvē nav atraduši savu mērķi, vai tā būtu izglītība, amats vai bērnu izskološana, ir pazuduši un tukši, jo tiem savā dzīvē nav pēc kā tiekties. Šādi cilvēki lielākoties aizraujas ar alkohola un narkotiku lietošanu, jo tiem ir jāaizpilda savs brīvais laiks, kurš citiem ir domāts mērķu sasniegšanai. Šādu cilvēku dzīve liekas bezjēdzīga, jo tā ir vienkārši eksistence, nevis dzīvošana.
Grāmatā tiek apspriests arī jēdziens laime. Daļai cilvēku laime ir kaut kas taustāms vai redzams, citi domā citādi, bet bieži cilvēks laimi uztver dažādi. Neizglītotie pūļa cilvēki to saista ar baudu, izglītotie cilvēki dod priekšroku godam, bet teorētiski apceroša dzīvesveida piekritēji bagātībai. Manuprāt, mūsdienās liela daļa cilvēku par laimi uzskata tieši bagātību, jo mūsdienu sabiedrībā cilvēks bez naudas ir sīka vienība, bet ja cilvēks vēlas savu stāvokli sabiedrībā uzlabot, tad viņam ir nepieciešama nauda. Ir patīkami apzināties, ka mūsu sabiedrībā ir sastopami arī cilvēki, kuriem nauda nav laimes pamats, bet kuri vērtības saredz citās lietās. Bieži ir dzirdēts, kad cilvēki sūrojas par savu dzīvi, kura nav laimīga un apskauž citus, kuriem tā tāda ir.…
