Lai labāk izprastu hologrammas ierakstīšanu un restaurēšanu, vienkāršības labad caurspīdīgo objektu (tas deva difūzi izkliedētus starus) aizstāj ar spīdošu punktu ( dod radiāli izkliedētus starus). Var teikt, ka tas ir sarežģīta telpiska objekta hologrammas ierakstīšanas un objekta attēla restaurēšanas pirmais elementārais posms. Šāds spīdošs punkts ir kā maza objekta virsmas elements.
Šajā gadījumā pieņemsim, ka izvēlētais objekts ir necaurspīdīgs, ar mazu punktveida diafragmu (spraugu) S (1.att. a). Šī diafragma kalpo par punktveida gaismas avotu, kurš (virzienā pa labi) uz fotoplati raida precīzu sfērisku vilni (priekšmeta staru), bet atbalsta stars vienlaikus dod plakanu vilni. 1.att. b redzam šī spīdošā punkta attēla S restaurāciju hologrammā. Uz hologrammu no kreisās puses krīt plakans vilnis (dod atbalsta staru) ar tādu pašu viļņa garumu, kā hologrammu ierakstot. Hologramma izpilda difrakcijas režģa funkcijas, un caur to izgājušais stars labajā pusē ir izkliedēts atbilstoši interferences ainā ierakstītajam šifrētajam ierakstam. Ieraksta laikā tiek summēts atbalsta plakanais vilnis un objekta sfēriskais vilnis. Atšifrējot, t.i., apgaismojot hologrammu ar atbalsta staru (plakanu vilni, kas ir koda atslēga), caur hologrammu (difrakcijas režģi) iziet tikai atlikusī staru daļa (priekšmeta stari), kura izplatījās kā sfēriski viļņi.…
Hologrāfija (grieķu: όλος-hòlòs - viss, vesels; γραφή-grafè - rakstīšana) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu. Plašākā nozīmē hologrāfija ir viļņu frontes (viļņa fronte ir līnija plaknē vai virsma telpā, uz kuras visām vides daļiņām ir vienāda novirze no līdzsvara stāvokļa jeb svārstību fāze) interferometrisks pieraksts un tās reproducēšana. Hologramma ir fotogrāfiju veids, kur attēlu var apskatīt trīs dimensijās.
