Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 36 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 1.
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 2.
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 3.
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 4.
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 5.
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 6.
  • Konspekts 'Valodas attīstība vecākajā pirmsskolas vecumā', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Perifērais runas aparāts sastāv no 3 daļām:
• elpošanas;
• balsi veidojošās;
• artikulācijas daļas.
Elpošanas daļā ietilpst krūšu kurvis, plaušas, bronhi, traheja. Runa veidojas izelpā. Elpošanas runas momentā atšķiras no elpošanas, cilvēkiem klusējot: izelpa ir nedaudz garāka, ieelpa runājot – īsa un dziļa.
Balsi veidojošās daļas sastāv no balsenes un balss saitēm. Balss skaņa veidojas, izelpojamam gaisam plūstot cauri balss spraugai, radot sakļauto balss saišu vibrāciju. Balss skaņas pilnīgā izveidē piedalās mutes, deguna dobumi, rīkle. Tie ir rezonatori. Balss skaļums atkarīgs no balss saišu svārstību amplitūdas, kas savukārt saistās ar izelpas spēku. Skaņas pastiprinātāji ir rezonatori. Balss tembru nosaka balsenes uzbūves īpatnības, rezonatoru lielums un forma, bet augstumu regulē balss saišu garums, resnums un sasprindzinājuma pakāpe.
Artikulācijas daļā ietilpst mēle, lūpas, žokļi, zobi, cietās un mīkstās aukslējas, alveolas. Galvenais artikulācijas orgāns ir mēle. Mēle piedalās visu balsīgo un gandrīz visu nebalsīgo skaņu veidošanā (izņemot lūpeņus – p, b, m).

Autora komentārsAtvērt
Atlants