Savukārt „Pakalnu” mājās valdīja miers, saticība un draudzība. Viņi daudz strādāja, lai labi dzīvotu, visu paši audzēja, kopa mazo zemes gabalu. Un bija viņi pārtikuši. Tur valdīja attiecības, kuras autors uzskatīja par ideālu attiecību modeli. Aijas mājās attiecības nebija pozitīvas. Viņa pati bieži bāra, sita un draudēja saviem bērniem, pārmeta daudz ko Jānim, atriebās un ierieba viņam. Jānis centās Aiju mainīt uz labo pusi, likt tai iemīlēt viņu, bet tas izrādījās velti, toties ar bērniem viņš ātri atrada kopīgu valodu.
Romāns liek domāt par to, cik liela nozīme ir katrai mūsu darbībai, katram vārdam. Nekas nenotiek tāpat vien. Visam ir savi cēloņi un savas sekas. Notikumi ir kā likumsakarību virkne. Katra izdarītā darbība, laba vai slikta, rada kādu citu darbību. Piemēram, kad Jānis aizgāja dzīvot pie Aijas un apprecēja viņu, Ieva saprata, ka nevar dzīvot bez Jāņa, un tāpēc noslīcinājās, „viņš nebija neko izdarījis, nejutās vainīgs Ievas nāvē un tomēr bija slepkava”. Viss dzīvē ir saistīts un „katram cilvēka solim ir sava nozīme un katrs – pat tas vismazākais notikums ir saistīts ar Visumu”.
…
