ID874741

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
	Zemnieku brīvlaišanas likumi Kurzemes guberņā	4
	Zemnieku brīvlaišanas likumi Vidzemes guberņā	4
	Zemnieku brīvlaišanas likumi Vitebskas guberņā	5
	Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu un likumu grozījumu pieņemšanas nepieciešamība Vidzemes guberņā	7
	Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu un likumu grozījumu pieņemšanas nepieciešamība Kurzemes guberņā	8
	Zemnieku attieksme pret dzimtbūšanas atcelšanu un likumu grozījumu pieņemšanas nepieciešamība Vitebskas guberņā	9
	Secinājumi	10
	Atsauces	11

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
19.gadsimta sākumā aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki ar zemnieku brīvlaišanu cerēja tikt vaļā no 1804. un 1809.gada likumiem kā arī vēlējās panākt sev vēl izdevīgākas un vairāk ienesīgākas zemes apstrādāšanas un zemnieku ekspluatēšanas formas. Muižnieki piekrita zemnieku brīvlaišanai, jo viņiem tad pienācās visa zemnieku zeme. Zemniekiem par zemes lietošanu vēl joprojām bija jāiet smagajos klaušu darbos. Brīvlaišana bija paredzēta pakāpeniski 14 gadu laikā, lai zemnieki gaidot brīvību turpinātu strādāt un netraucētu muižniekiem saimnieciskajā dzīvē kā arī saglabājot zemnieku piederību pagastiem. Muižniekiem palika arī muižas policijas vara. Līdz ar to zemnieku brīvlaišana notika nevis zemnieku, bet gan muižnieku interesēs. Ar zemnieku brīvlaišanu zemniekiem tika atņemta zeme un piešķirta putna brīvība. Pārkārtojumi tika izdarīti tā, lai muižnieki ciestu pēc iespējas mazāk. 1817.gadā cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā, drīz pēc tam arī Vidzemes guberņā, bet Vitebskas guberņā dzimtbūšana tika atcelta tikai 1861.gadā. Atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes, Latgalē patstāvīgā lietošanā paturēja vienu un to pašu zemes gabalu, kas pārgāja no tēva uz bērniem. Kopumā visi Baltijas novada brīvlaišanas likumi bija līdzīgi, jo tika izstrādāti cits pēc cita parauga. Kurzemes un Vidzemes zemnieki ar brīvlaišanas likumiem ieguva personīgo brīvību, bet pazaudēja visas tiesības uz zemi. Bet arī personīgā brīvība Kurzemes zemniekiem bija ļoti nepilnīga, pat nepilnīgāka kā Vidzemes zemniekiem. Kurzemes zemniekiem nebija tiesības atstāt savas guberņas robežas, kā arī nomesties uz dzīvi pilsētās. Ja zemnieki vēlējās pāriet citā draudzē, tad vajadzēja izņemt no muižas īpašnieka atļaujas zīmes. Zemnieku personīgās tiesības bija ierobežotas, jo pagasta sabiedrībai bija tiesības izslēgt locekļus no sava vidus, šos izslēgtos zemniekus vēlāk nodeva vai nu kara klausībā, bet gadījuma, ja zemnieki nederēja karaklausībai tika izsūtīti uz Sibīriju. Vidzemē pagastu pašvaldības atradās muižnieku atkarībā un vadīšanā. …

Autora komentārsAtvērt

Zemnieku brīvlaišana