Liepājā ir cilvēki, kuriem laika skaitīšana iezīmējas ar 1986.gada 26.aprīli, dienu, kad Ukrainā notika Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa. Liekas, kāds tur liepājniekiem sakars. Bet toreiz viņiem, jauniem, brašiem puišiem neviens neko daudz nejautāja, kad siltajās vasaras dienās sūtīja avārijas sekas likvidēt. Tās sekas nu šie vīri un viņu ģimenes izjūt šobaltdien.Vismaz tiem, kam šodiena ir iespiedusies atmiņa uz mūzīgiem laikiem. Aprit 18. gadadiena, kopš darbinieku nolaidības dēļ notika sprādziens Černobiļas atomreaktora 4. korpusā, kā rezultātā atmosfērā un apkārtē jā vidē tika izsviests liels daudzums radioaktīva materiāla, kura daļas ar vēja palīdzību apceļoja puseiropu un nokļuva arī pie Baltijas jūras netieši ietekmējot arī Latviju. Kas tad īsti notika? Šo informāciju centās noslēpt līdz pat 1986.gada oktobrom, kur PSRS līderi centās noklusēt patiesību par avārijas mērogiem. 26.aprīlī 1:23 elektroniskā eksperimenta laikā, kur bija ūdens un grafīta reaktors ( ūdens šaja gadījuma bija dzesēšanas iekārta), spiediena līmenis šajā 4. reaktorā strauji kritās. Notika tvaika eksplozija un daļa no ēkas tika nograuta. Radioaktivie materiāli, kas bija uzkrājušies reaktora kodolā, izkļuva apkārtēja vidē.
…
