| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Etioloģija | 3 | |
| Gripas vīrusu replikācija | 5 | |
| Lielākās pandēmijas un jaunu gripas vīrusu tipu parādīšanās cilvēku populācijā | 6 | |
| Pandēmiskā vīrusa rašanās nosacījumi | 7 | |
| Gripas izplatīšanās | 8 | |
| Klīniskās izpausmes | 8 | |
| Gripas diagnostika | 9 | |
| Gripas ārstēšana | 9 | |
| Tendences pretgripas preparātu izvēlē | 11 | |
| Gripas komplikācijas | 12 | |
| Plaušu komplikācijas | 12 | |
| Ārpusplaušu komplikācijas | 12 | |
| Profilakse | 13 | |
| Galvenās riska grupas, kam indicēta vakcinācija pret gripu | 13 | |
| Prioritārās grupas | 13 | |
| Gripas vakcīna | 14 | |
| Gripas vakcīnas efektivitāte | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 16 |
Gripa ir akūta, parasti pašlimitējoša slimība, ko izraisa A un B gripas vīrusa tipi. Slimības epidēmiski pacēlumi vērojami gandrīz katru gadu, ilgst 5 līdz 8 nedēļas, saslimst 10-40% iedzīvotāju. Klīniski izpaužas ar augstu temperatūru, vājumu un klepu. Gripas galvenās īpatnības ir tās epidēmiskā izplatīšanās un mirstība no pneimonijas, kas rodas kā gripas komplikācija.
Etioloģija
Gripas izraisītāji vīrusi pieder ortomiksovīrusu dzimtai. Atkarībā no gripas vīrusa antigēnu atšķirībām un ģenētiskā materiāla izšķir trīs vīrusa serotipus – A, B un C. Vīrusa genomu veido segmentēta RNS. A un B tipa vīrusiem ir astoņi, C tipa vīrusam – septiņi RNS segmenti. Viriona ārējā apvalka lipīdu membrānā atrodas divu veidu virsmas glikoproteīni – hemaglutinīns (H) un neiraminidāze (N), kā arī membrānas jonu kanāla proteīns – M2, B gripas vīrusiem – NB proteīns. Genoma segmentētā RNS nosaka gripas vīrusu antigēnu mainību. 1. attēlā redzama gripas vīrusa shematiska uzbūve. …
Darā ir apkopota informācija par gripas vīrusu: etioloģija, replikācija, pandēmijas, gripas izplatīšanās diagnostika, ārstēšana, komplikācijas, profilakse, vakcīnas.Papildināts ar izsmeļošiem aattēliem.
