Latvijas Republikas likums „Par Latvijas Banku” norāda, ka Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, kuras mērķis, īstenojot naudas politiku, ir regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Šī mērķa sasniegšanas nolūkos Centrālā banka īsteno monetārās politikas stratēģiju. Ir iespējams konstatēt vairākus šīs jau minētās monetārās politikas stratēģijas veidus, un tie ir sekojošie: monetārā stratēģija, kur par starpmērķi tiek izvēlēts kāds no naudas agregātiem; tiešā inflācijas mērķa noteikšana, kur centrālā banka koncentrējas tiešu uz konkrēta inflācijas mērķa līmeņa sasniegšanu; kā arī valūtas kursa stratēģija, kur nacionālās valūtas kursa svārstības ir ierobežotas noteiktā intervālā vai arī nacionālā valūta ir piesaistīta kādai valūtai vai valūtu grozam. Jāpiemin, ka Latvijas Banka ir izvēlējusies šo pēdējo monetārās politikas stratēģijas veidu, proti, cenu stabilitātes nodrošināšanas nolūkos valstī Latvijas nacionālās valūta- lats jau no 1994. gada ir piesaistīts SDR valūtu grozam.
Latvijas Banka īsteno monetāro politiku. Šis monetārās politikas jēdziens ir izskaidrojams sekojoši: monetārā politika ir centrālās bankas pasākumu kopums, kas rada izmaiņas naudas piedāvājumā un kredīta pieejamībā. Centrālās bankas monetārās politikas galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai. Pasaules ekonomiskās attīstības pieredz norāda uz to, ka labākais ieguldījums, kādu monetārā politika var dot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības u finanšu stabilitātes veidošanā, ir zemas inflācijas nodrošināšana. Jāpiemin, ka Latvijas kā neatkarīgas valsts ekonomika sākās ar hiperinflāciju. Attiecībā uz šo jēdzienu ir jāpiemin, ka hiperinflācija nozīmē, ka ir iestājusies strauja un ļoti augsta inflācija, kuras līmenis sasniedz simts un pat vairāk procentus. …
