Laimi ir gribējis un grib ikviens – gan tas, kuram laime nav un nekad nav bijusi, gan tas, kuram laime jau ir, bet viņš tikai neapzinās to. Pilnīga laime visiem šķiet apmēram vienāda – nav par neko jāuztraucas, nekas nav jādara, ir viss, ko vajag un gribās, pašam neko nevajag darīt, lai to dabūtu. Tāpēc radās mīts par Ēdeni, jeb Paradīzi.
Laime katram cilvēkam ir atšķirīga, katram tā izpaužas citādāk – citam kā labs darbs, citam kā pārticība, citam kā papildus akcijas kādā uzņēmumā un citam kā papildus pieskaitīts miljons jau esošajiem 10 savā kontā. Laimes uztvere ir relatīva un tai nav noteikta definīcija, jo katrs to izprot citādāk.…
