Muskuļu fizioloģija

12. Muskuļu darbs.
Muskuļu darbs – muskulis saraujoties saraujas, veic darbu
Aprēķina : reizina paceltās nastas smagumu ar veikto ceļu
Neaprēķināmais darbs – muskulis veic darbu arī neko nedarot ( iestiepuma pakāpe – tonuss, notiek vielmaiņa)
Muskuļu darbs ir atkarīgs no nastas smaguma. Palielinot nastu , palielinās veiktais dabrs ( bet ne proporcionāli nastas smagumam)
Praksē aprēķina arī jaudu (veikto darbu laika vienībā)
• Vidējo nastu likums : Lielāko darbu muskuļi spēj veikt ar vidēji smagu nastu.
13. Skeleta muskuļu nogurums:
Sākotnēji nogurums iestajas CNS, tad motoneironā, mioneirālajā sinapsē un beigās pašos muskuļos. Pati šķiedra nav nogurdināma.
Nogurums ir pārejošā darba spēju samazināšanās , atpūtas laikā tas izzūd.
(Statiska slodze nogurdina vairāk Jo straujāks un smagāks darbs, jo ātrāk iestājas nogurums )
• Centrālai nogurums – raksturo nesoēja motoro vienību vai impulsu frekvenci. Nenāk impulsi. Jūtas noguris& vēlas pārtraukt slodzi . Pienskābes veidošanās pastiprināta.
• Perifērais nogurums – muskuļu spēku zudums patvaļīģu kontrakciju laikā
14. Elektromiogrāfija / EMG/
Skeleta muskuļu uzbudinājumu pavada elektriskās svārstības, kuru pierakstu sauc par elektromiogrammu – EMG
Lai reģistrētu EMG, elektrodus novieto uz ādas virs muskuļa vai ievada muskulī.
Maksimālas apzināti izraisītas muskuļu kontrakcijas laikā reģistrē interferences EMG, kura veidojas, summējoties daudzu asinhroni aktivējušos motorisko vienību darbojas potenciāliem.
EMG klīnikā izmanto muskuļu bojājumu un muskuļu inervācijas traucējumu diagnosticēšanai
15. Mioneirālā sinapse – vieta starp muskuļa šķiedru un muskuli (kā sprauga)
…