Vācu armija sāka daudzu darbavietu evakuāciju. Mēs uzzinājām, ka 200 sieviešu likvidēs akcijā, lai paliktu simts. Par brīnumu mums, kādu dienu atveda 200 sieviešu- tās bija Ungārijas ebrejietes. Visas kopā ar ungārietēm nostādīja rindā. Tad sākās “selekcija”- vieni uz darbu, otri uz iznīcināšanu. Šo laiku, pirms “selekcijas”, domāju par to, kā zaudēju savus tuvākos, kā tiku pazemota, izmocīta, badināta, vazāta no vienas nometnes uz otru, domāju par to , kāpēc tas tā notiek? Kāpēc tiek pieļauta tāda necilvēcība? Neviens cilvēks, lai arī kas viņš būtu, nav pelnījis tādas mocības un pārdzīvojumus, vismazāk jau nu viņa nacionālās piederības dēļ. Mans holokausts beidzās. Tajā dienā tiku atzīta pat darbam nederīgu....…
