Vērtējums:
Publicēts: 16.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 1.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 2.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 3.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 4.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 5.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 6.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 7.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 8.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 9.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 10.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 11.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 12.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 13.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 14.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 15.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 16.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 17.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 18.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 19.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 20.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 21.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 22.
  • Referāts 'Latvijas būvniecības nozares apskats', 23.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Vispārīga situācija Latvijas būvniecībā   
2.  Būvniecības attīstība   
3.  Būvniecības objekti   
4.  Būvuzņēmumi   
5.  Profesionālā darbība būvniecības jomā   
6.  Būvniecības Nacionālā programma   
7.  Būvniecības regulēšana   
  Secinājumi   
Darba fragmentsAizvērt

Valstī veiktās reformas un integrācija ES pozitīvi ietekmē ekonomisko attīstību. Latvija ir kļuvusi par vienu no valstīm ar visstraujākajiem attīstības tempiem Eiropā. Laika periodā no 1996. gada līdz 2002. gadam IKP Latvijā ir palielinājies vidēji gadā par 5,8%. Tas ir aptuveni divas reizes straujāk nekā ES un pusotras reizes straujāk nekā vidēji ES kandidātvalstīs. Tomēr daudz vēl veicams, lai sasniegtu rietumvalstu labklājības līmeni.
Lai veicinātu straujāku ekonomikas attīstību valstī, attīstītajās valstīs Rietumeiropā, ASV, Japānā u.c vairākkārtīgi ir veikti valsts ieguldījumi būvniecības nozarē, jo būvniecības attīstības rezultātā palielinās pieprasījums arī citās tautsaimniecības nozarēs.
Būvniecības produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. Savukārt, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pirmās būvniecības aktivitātes ir jūtamas komerciālos uzņēmumos, tad ražošanas uzņēmumos un vienlaicīgi valsts un pašvaldību finansētās infrastruktūras objektos un, palielinoties ienākumiem, sāk paplašināties arī mājokļu būvniecība. Šāda attīstības secība ir konstatēta Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē.
Eiropas komisijas ziņojumā par “Būvniecības nozares konkurētspēju” būvniecības nozare kopumā raksturota kā Eiropas Savienības tautsaimniecības būtiska sastāvdaļa - stabila nozare, kas veido 11% no eiropas savienības kopprodukta un ir noteicošā investīcijās, piesaistot 58% no kopējā pamatkapitāla veidošanas izmaksām, nodarbinot būvniecībā 8% no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita un līdz 16% strādājošo ar būvniecības procesu saistītās citās nozarēs . Latvijā būvniecība 2000.gadā deva 6,8% no IKP. Pašreiz tajā strādā ~6,5% no tautsaimniecībā nodarbinātiem un vēl ~ 13% ar būvniecību saistītajās nozarēs.
Ņemot vērā investīciju augsto līmeni, var sagaidīt, ka arī nākamajos gados būvniecība turpinās strauji pieaugt.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants