Parasti ar bērnu audzināšanu nodarbojas sievietes. Viņas tad arī dod viena otrai padomus, dalās pieredzē. Šoreiz kā viens no izņēmumiem par bērnu audzināšanu raksta Mišels de Monteņs. Viņam gan pašam bērnu nav, taču viņš dod padomu grāfienei de Girsonai. Viņa padomi balstās uz to, kā viņš gribētu audzināt savus bērnus, kādus viņš tos gribētu redzēt pēc vairākiem gadiem – gan saistībā ar izglītību, gan uzvedības kultūru u.c. Viņš pat apraksta skolotāja izskatu, tā īpašības, kādam vai kādai viņai būtu jābūt, mācot grāfienes bērnu.
Mišels de Monteņs arī dod padomus par to kādā sabiedrībā bērnam uzturēties, ar kādiem cilvēkiem kontaktēties. Viņš grib, lai grāfienes bērns izaugtu par krietnu cilvēku. Es domāju, ka to viņš novēl jebkuram bērnam uz pasaules.
Pēc tā, ko viņš rakstījis, var spriest par viņu pašu un var uzzināt daudz par viņa rakstura īpašībām, piemēram, viņš varētu būt labsirdīgs, bērnus mīlošs, gudrs, izpalīdzīgs u.c.…
