Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Džainisms', 1.
  • Referāts 'Džainisms', 2.
  • Referāts 'Džainisms', 3.
  • Referāts 'Džainisms', 4.
  • Referāts 'Džainisms', 5.
  • Referāts 'Džainisms', 6.
  • Referāts 'Džainisms', 7.
  • Referāts 'Džainisms', 8.
  • Referāts 'Džainisms', 9.
  • Referāts 'Džainisms', 10.
  • Referāts 'Džainisms', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Apzīmējumu „džainisms” varētu tulkot kā „uzvarētāju mācība”, jo tas cēlies no vārda „džina” – „uzvarētājs”, ar to saprotot uzvaru pār pasauli, kas ietver arī cilvēka uzvaru pār savām dziņām un iekārēm. No džainisma viedokļa, katrs pats sev ir vislielākais ienaidnieks ar savu gandrīz nepārvaramo pieķeršanos pasaulei un tās vērtībām. Kas to ir pārvarējis, kļūst par uzvarētāju jeb džinu un var būt vadītājs un ceļa rādītājs citiem. Tāds džina ir Mahāvīra Vardhamāna.
Džainisma rašanās.
Attiecībā uz džainisma parādīšanos pastāv divi dažādi ieskati. Atbilstoši pirmajam, tradicionālajam, ieskatam, džainisms, līdzīgi budismam, radies 6. gs. Kr. Kā reformu kustība indiešu kultūrā un reliģiskajā dzīvē, kā pretreakcija stipri ritualizētajam priesteru (bramīnu) pārzinātajai vēdiskajai reliģijai un dzīvesveidam. Mahāvīra Vardhamāna, līdzīgi budista pamatlicējam Gautamam Budam, ir neapmierināts ar to, kas norisinās indiešu garīgajā dzīvē, tikai viņa ieteikumi ir mazliet citādi. Cilvēka ciešanu un nelaimju cēlonis ir meklējams pašā cilvēkā, bet tās novēršamas ar daudz stingrāku disciplīnu un radikālāku atsacīšanos no pasaules, nekā to ieteic Gautama Buda. Mahāvīra Vardhamāna ir, tā sakot, īsts un nelokāms puritānis, kas grib reformēt tālaika sabiedrību un kultūru. Hinduisms, viņaprāt, ir izvirtis un nespēj vairs apmierināt cilvēka garīgos meklējumus.
Otrais, jaunākais viedoklis ir tāds, ka džainisms pārstāv seno askētisko tradīciju, kuras saknes meklējamas Indas ielejas kultūrā. Tātad džainismā rodami ieskati, kas pastāvējuši Indija jau pirms āriešu ienākšanas un saglabājušies arī pēc dažādo āriešu valstu nodibināšanās. To ietekme redzama jau atsevišķās vietās upanišadās, jogas tradīcijās un citur. Līdz ar to džainisms ir „īstā” seno indiešu pārliecība, ko ārieši ar savu kultūru nav varējuši iznīcināt. Tas nozīmē, ka mahāvīra Vardhamāna patiesībā nav šīs reliģijas dibinātājs, bet tikai turpina tās tradīciju. Šādam ieskatam zināmu pamatu dod fakts, ka džainisma sekotāji vienmēr ir atsaukušies uz 24 dibinātajiem jeb ceļa rādītājiem, lai gan tikai divi pēdējie ir zināmi kā vēsturiskas personas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants