-
Mīlestība kā dzīves vērtība
Mīlestībā es varētu izšķirt trīs fāzes. Pirmā ir iemīlēšanās, kad vēl nav dziļāku zināšanu par otru un arī nav pretestības pret otra sliktajām īpašībām un vājībām. Mums ir savdabīgas rozā brilles caur kurām redzam tikai pozitīvo. Otrā fāze varētu būt pieradums, kad ir iestājusies zināma ikdienas rutīna un esam jau viens otru iepazinuši, jo esam kādu laiku jau kopā. Šajā posmā varētu būt raksturīgs jau zināms pieradums un stabilas partnerattiecības, intīmajā dzīvē, par ko izsakās arī Ēriks Fromms, kurš ir padziļināti pētījis mīlestību: " Mīlestība nav pietiekama seksuālā apmierinājuma rezultāts, bet seksuālā laime - pat tā saucamā metodikas pārvaldīšana - ir mīlestības rezultāts". Pāris šajā posmā jūtās stabili un pārliecināts par savām attiecībām, nebaidās tās parādīt arī sabiedrībā. Trešais posms varētu būt jau ilgāk padzīvojušam pārim, kuri ir tikuši pāri gan pusmūža "vīriešu krīzei", gan tam, ka nereti arī sieviete, kura ieņem augstu stāvokli sabiedrībā un ir labi situēta vēlās sev jaunu, žirgtu vīrieti sev blakus, kurš vēlētos pavadīt viņu uz klubiem, "lekt līdzi " ceļojumos un vispār būt aktīvs, jo bieži vīrieši pusmūžā "piezemējas" un labprātāk vakarā paskatās TV un iedzer kādu glāzi alus! …
Kas tad ir mīlestība? Es nespētu to formulēt dažos vārdos, jo man būtu vajadzīgi teikumu, iespējams pat rindkopas. Manā izpratnē mīlestība ir kā neredzama saite, kura sien mūs neredzamā rindā, jo mēs esam viens ar otru saistīti, viens otru ietekmējam. Mīlot mēs veidojam sevi un arī savu nākotni, tieši tāpat kā to jau darījuši mūsu senči. Mīlestība, tas ir kaut kas netverams, bet ļoti nepieciešams mūsu dzīvei un eksistencei, kā ūdens un gaiss. Ja cilvēks dzīvo, viņš mīl un ja viņš mīl, tad viņš dzīvo! Nespēju nepiekrist teicienam: "Mīlestība – un arī tādējādi izpaužas tās unikālā loma dzīvē – ir viena no nedaudzajām (varbūt pat vienīgā) jomām, kurā ikviens cilvēks ir absolūti neaizvietojams un spēj piedzīvot šo neaizvietojamību.". Mīlestība tas ir visaptveroši, bet visspilgtāk mēs to atpazīstam tieši savstarpējās attiecībās. Mīlestība ir tik intīms un netverams jēdziens, ka katram cilvēkam noteikti par to būs savs priekšstats, savs formulējums. Pie tam es domāju, ka tas rodas ņemot vērā cilvēka dzīves pieredzi, radošo ievirzi un tas laika gaitā var mainīties. Piemēram, literāte Irbe Treile par to izsakās: "Mīlestība ir elpa - biežāk saudzējoša, dažreiz asāka vai pat ar klepu. Tā tevi parauj, un tu lido līdzi. Pat tad, kad vairs neatceries, kam un kāpēc."
