-
Pozitīvā audzināšana
Secinājumi
1. Visas trīs grāmatas ir rakstītas par audzināšanu, un grāmatu autori ir savā veidā rakstījuši līdzīgi.
2. Grāmatās ir minēts par dažādiem paņēmieniem kā pareizāk audzināt bērnu un kā rīkoties sarežģītās situācijās.
3. Grāmatas ir svarīgi izlasīt jebkuram vecākam, kurš vēlas izaudzināt laimīgu sabiedrībai noderīgu pilsoni, jo grāmatā ir svarīgi padomi gan topošajiem vecākiem, gan jau tiem, kuri ir vecāki.
4. No katras grāmatas var arvien vairāk zināšanas iegūt un no katras var augt arvien augstā un augstāk, grāmatas vien otru papildina ar saviem padomiem un rīkošanās secību.
5. Rakstniek Roges grāmatā „Bērniem ir nepieciešamas robežas” vairāk ir rakstīts tieši par bērnu robežām, un, kā īsti ir tās jāīsteno, grāmatā ir rakstīti dažādi piemēri par ģimenēm un no tiem arī var ļoti mācīties.
6. Vecākiem vajag vairāk iedziļināties bērna dzīvē un mēģināt viņus saprast, un ja vecāki viņus sapratīs, tad arī vecāku un bērnu attiecības būs saliedētākas.
7. Mums kā sociālajiem darbiniekiem arī der zināt to kā vajag apieties ar jauniešiem un kā viņiem dot padomus, lai viņi nenorobežotos no mums un varētu atraisīties, kad mēs ar viņiem runājam.
8. Vecākiem ir arī jārespektē bērni, jo bērni parasti skatās tieši uz to ko dara vecāki, un ja vecāki ir pretrunā ar to ko māca bērniem, tad bērni nevar saprast kas ir pareizi un kas ne, un par to tiek runāts arī grāmatās.
9. Pozitīva audzināšana ir visa pamatā, ja gribam izaudzināt labu un sabiedrībai noderīgu pilsoni.
10. Pārmērīga bērnu audzināšana var arī novest pie otrās galējībās, kad bērns norobežojas un vispār nevēlas kontaktēties ar saviem vecākiem, tas var bērnus no vecākiem pavisam norobežot.
…
Referāta ietvaros apskatīju trīs grāmatas, kurās salīdzināsim dažādas iespējas pozitīvas audzināšanas sasniegšanai. Tās būs Džona Greja „Bērni ir no debesīm”, Tomass Likona „Bērna audzināšana”, Jans Ūve Roge „Bērniem nepieciešamas robežas”. Audzināšana ir daudzpusīga mācību un ārpusklases, skolas, ģimenes un sabiedrības darbība, kas virzīta uz attieksmes veidošanu pret sevi un citiem cilvēkiem, sabiedrību un valsti, pret darbu, kas viss kopumā veido audzināšanas saturu un formas. Mācības un audzināšana nav šķiramas, bet nav arī viens un tas pats process. Tās jāskata vienotībā, bet neaizmirstot katras specifiku.