Romānā “Noziegums un sods” tā autors Dostojevskis pieskaras visatļautības problēmai, viena cilvēka pārākumam par citiem. Viņš parāda, kā šī – šķietami uz stingriem pamatiem būvētā un loģiskā teorija izgāžas praksē, nesot sev līdzi ciešanas, sāpes un beigās arī nožēlu par izdarīto galvenajam romāna varonim.
Pirmo reizi šī visatļautības ideja parādās rakstnieka romāna “Dvīnis” lappusēs, bet vēl dziļāk un pamatīgāk tā iesakņojas “Noziegumā un sodā”. Abos romānos ir parādīts šīs teorijas sabrukums praksē. Bet kas tad ir šīs teorijas pamatā? Pēc Raskoļņikova domām ir cilvēki, kuriem ir atļauts viss.…
