Ne velti ikdienu dēvē par ikdienu.. Tas ir samērā īss laika posms, kad viss notiek kā ierasts – savā ritmā. Mēs saskaramies ar dažnedažādām situācijām – veiksmīgām, mazāk veiksmīgām pat nepaspējot tās rūpīgāk izanalizēt. Varbūt arī tas nosaka dažviet izveidojušos rutīnu, ko cilvēki cenšas slīcināt un apturēt. Bet varbūt būtu labāk, ja nemaz tāda neveidotos? Tiesa, ka diezgan grūti ir mūsdienu dzīves tempā pamanīt estētiskās vērtības – skaisto, bezjēdzīgo, cildeno un zemisko, traģisko un dramatisko.
Skaists – tāds, kas ļoti patīk; tāds, kas sniedz estētisku baudījumu. Skaisto mēs sastopam ne tikai cilvēkos, dzīvās būtnēs, bet arī attiecībās starp cilvēkiem, mākslā, kultūrā, ikdienā.…
