Kā zināms, lai kritizētu, nav jābūt nedz kompetentam šajā tēmā, nedz saistītam ar to, bet, lai kļūtu par Kritiķi ar lielo burtu, Tev jābūt tur iekšā – iekšā, lai sajustu un saprastu citu pārdzīvojumus caur mūziku un spētu tiem palīdzēt. Lai gan Šūmanis kritiķa amatā pavadīja vien 10 savas dzīves gadus, viņš kopā ar dažiem saviem domubiedriem nodibināja iknedēļas izdevumu „Jaunais mūzikas žurnāls”, kurā rakstīja rakstus netikai par tā brīža mūzikas aktualitātēm un tās likstām, bet arī spēja kritizēt savus mūzikas kolēģus un domubiedrus. Vēl šodien savu izzinošo un audzinošo vērtību nav zaudējuši viņa raksti par Šopēnu, Šūbertu, Bēthovenu.
Tieši Robertu Šūmani es uzskatu par vienu no izcilākajiem romantisma komponistiem, kas ir devis daļu no sevis ne tikai tā brīža mūzikai, bet mūzikai kopumā – cilvēka uztverei caur skaņas signāliem. Tikai mīlestība, darbs, enerģija ļauj veikt brīnumus arī nākotnē.
…
