1907. gadā devies uz Vīni, lai kā brīvklausītājs studētu filosofiju. Tipiski romantisks liriķis. F. Bārdu varētu dēvēt par filosofiski romantiķi, - tāds viņš neapšaubāmi bija. Visu negaro mūžu F. Bārdu saistījusi filosofija un estētika.
F. Bārdam kā dzejniekam romantiķim raksturīga garīgās, jūtu dzīves absolutizēšana, ilgas pēc skaistuma apkārtnē, dabā, cilvēku attiecībās, mākslā. Skaistumam, garīgumam jāstāv pāri ikdienišķajam, sadzīviskajam. Parasti romantiķi, arī F. Bārda asi izjūt nesaskaņu starp ilgām un reālo dzīvi. No tā arī rodas mūžīgā diskomforta izjūta un vientulība. To pauž, piemēram, pazīstams F. Bārda dzejolis “Rozes”:
Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli –
Kam tu vairāk, dziļāk piederi:
Mūžam baltai debess skaidrībai
Jeb vai zemes liesmai sarkanai?
Vai arī dzejolis “Robežas”:
Jūs palieciet tik robežās –
Tas jums vēl atnesīs daudz laba
Priekš dzīves gudri praktiskās,
Kur norma – iztaustāma daba.
Bet man kā bitei tālu skriet
Pār robežām, tur - ziedos saldos.
Nekas, ja apreibstu mazliet
Un tropā neatgriezies maldos.
…
