Romāna varone vairākas reizes mēģina izdarīt pašnāvību, bet izrādās, ka tas nemaz nav tik viegli, lai gan viņai ļoti smaga depresija. Viņa cieta no bezmiega, bija sajūta, ka pasaule it kā no viņas attālinās, un tu paliec ar katru dienu vientulīgāks, atstumtāks, viss notiekošais šķiet kautkāds neīsts, nereāls.... tās lietas, nodarbes, kuras agrāk šķita aizraujošas, interesantas - tagad ir muļķīgas, bezjēdīgas.
Vispār nekas vairs nav vērts tā, lai kautko darītu.. Konkrēti romānā tas bija Esteres pārdomas par to, ka priekškam mazgāt matus, ja tie drīz atkal būs netīri, priekškam pārģērbties no rīta, ja vakarā atkla būs jāvelk naktskrekls - tas viss šķiet apgrūtinoši un bezjēdīgi.
Māte burtiski pie rokas Esteri aizveda pie psihiatra. Tā aizsākas viņas ārstēšanās, kas viņā raisa tikai un vienīgi negatīvas izjūtas un bailes. Meitene tika ārstēta ar elektriskā šoka terapiju.
…
