Jorģis Vanags bija ļoti lepns cilvēks. Jāatzīst, ka tas bija pamatoti, jo viņš bija „Brīviņu” saimnieks. Dīvajas pagastā Jorģi Vanagu cienīja un apbrīnoja visi. Protams, bija arī izņēmumi, piemēram, Rijnieks, kuru pats Brīviņu kungs nicinoši bija nodēvējis par mataini.
Jorģi Vanagu bieži var sastapt pagastā, jo tādā veidā varēja nodrošināt to, lai viņš netiktu aizmirsts ne uz brīdi. Viņš izturējās laipni pret katru ubagu, jo saprata, ka tieši šie cilvēki vislabāk vairos viņa slavu. Brīviņu saimnieks bija lepns. Viņš „gāja lieliem, mazliet pastīviem soļiem”. Pats Vanags bija „liels un plecīgs” ar tumšu bārdu. Viss Brīviņa izskats liecināja par saimnieka lepno un valdonīgo dabu. Viņš bija gudrs un prata vadīt savu saimniecību. Vanags ļoti labi pārzināja to, kas īstam gruntniekam jādara. Brīviņš nebaidījās ieviest jaunas metodes saimniecībā, piemēram, viņš nolēma iesēt āboliņu, kas tobrīd tikai tik tikko bija sācis nākt modē. Brīviņš saimniecībā ieviesa arī jaunas mašīnas. Jorģis Vanags nebaidījās no jaunā.…
