Tēma “pieauguša cilvēka attīstība” ir virspusēji pētīts temats salīdzinoši ar bērnu un pusaudžu attīstības etapiem, sevišķi no psiholoģijas klasiķu puses. Bet, saprotot, ka cilvēka smadzenes nepārstāj attīstīties pusaudžu vecumā, pagarinoties cilvēku dzīvildzei un sabiedrībai kopumā novecojoties, rodas nepieciešamība pievērsties arī it kā tik pašsaprotamajam pieauguša cilvēka dzīves gājumam, lai pētītu gan jauno pieaugušo dzīves izaicinājumus bez ģimenes un darba, gan senioru dzīves kvalitāti.
Dalījumi ir dažnedažādi cilvēka dzīves posmiem, kas savstarpēji pārklājas un tos nevar tik strikti nodalīt kā bērnu attīstībā, lai tā skaitītos veselīgiem parametriem atbilstoša. Pieaugušajiem šīs robežas ir gana izplūdušas, var pārklāties, var būt - var nebūt, jo tās var ietekmēt ne tikai bioloģiskais vecums, bet arī konkrētā sabiedrība un ģimene, kurā cilvēks dzīvo, kultūras, tradīciju un vispārpieņemto normu ietekme, kā arī paša personiskās izvēles un sevis meklējumi.
Šajā referātā pieauguša cilvēka attīstība tiks dalīta trīs posmos:
• agrīnais pieaugušā vecums (aptuveni 20-40 gadi)
• vidējais pieaugušā vecums (aptuveni 40-65 gadi)
• vēlīnais pieaugušā vecums (65+ gadi)…
