Televīzija kā daudzveidīgas pieredzes sakopojums var piepildīt bērnu ikdienas rīcību ar saturu un atvieglo attiecības ar sociālo vidi. Taču nevar neievērot, ka bērniem var rasties sociālas pieredzes deficīts, ja trūkst sarunu ar pieaugušajiem, ja televīzija kļūst par vienīgo bērna sociālo partneri. Tomēr jāatceras, ka televīzija sniedz arī noderīgu informāciju, palīdz izzināt pasauli un sevi, veido attiecības ar arkārtējo pasauli, atrast savu vietu tajā. Kopīga televīzijas raidījumu skatīšanās daudzām ģimenēm ir kļuvis par jauku ieradumu, kas sagādā daudz prieka gan lielajiem, gan mazajiem.
Sava darba centrā galvenokārt vēlos izvirzīt tieši bērnu vērtību izpratnes veidošanās procesu. Par vienu no būtiskiem šī procesa ietekmētājiem, kļuvusi televīzija, kurai var būt kā pozitīva, tā negatīva ietekme. Var pat apgalvot, ka pēdējo desmit gadu laikā televīzija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem pirmsskolas vecuma bērnu socializetājiem. Mūsu aizņemtības laikmetā ir daudzas ģimenes, kurās televīzija ieņem galveno vietu – vecākiem nav īsti laika nodarboties ar bērniem, lasīt viņiem priekšā pasakas, rotaļāties, vienkārši – būt kopā. Līdz ar to galveno informāciju par apkārtējo vidi un vērtībām bērns gūst tieši no televīzijas. Jau četru, piecu gadu vecumā bērns sāk apzināties, kas ir labs un kas ir slikts. …
